Atgriešanās pie nenotikušā

Kā jau ierasts, pēc pamatskolas beigšanas, aktuālākais jautājums visiem jauniešiem ir – ko tālāk? Man ilgi nebija jādomā, jo karstākā vēlme bija turpināt mācības “lietišķajos” jeb tagadējā Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Attiecīgi vēlāk studijas turpināt Latvijas Mākslas akadēmijā, apgūstot keramiku. Bet šim sapnim nebija lemts piepildīties, jo tas, spožas nākotnes vietā, solīja vien “bada maizi”. Jāpiebilst, ka tajos laikos, amatnieku tirdziņi nebija guvuši tik lielu popularitāti kā šodien un vārdu Internets es vēl nebiju dzirdējusi.

Tā nu uzvarēja materiālā puse un devos studēt pavisam jaunu un progresējošu nozari – informāciju tehnoloģijas (IT).  Līdz pat pagājušajam gadam biju līdz ausīm IT jomā. Ar vīru atvērām savu uzņēmumu, kurā tiek ražota labākā biznesa vadības un grāmatvedības sistēma Latvijā. Atverot uzņēmumu, izēdām ne vienu vien pudu sāls, ieguvām daudz sirmu matu, totālu izdegšanu strādājot 36h dienā un 8 dienas nedēļā (nē, man neklibo matemātika).

Gadu vai pat pusotru atpakaļ, viens no programmētājiem izteica vēlmi strādāt attālināti. IT jomā kā nekā to viegli var atļauties – nav taču man visu laiku kolēģi jāredz, galvenais, lai darbs ir padarīts. Tā nu radās ideja, arī mums strādāt no Ogres, un katru dienu ietaupīt ~3 stundas, jo nebūs jāsēž sastrēgumos uz / no Rīgas.

Rezultātā – parādījās brīvāks laiks. Ja jau parādās brīvāks laiks, tas ir jāizmanto. Jau klusībā kaldināju plānus, nopirkt vasarnīcu, keramikas virpu un krāsni (tas nekas, ka neko no tā nezinu, ja tā ņem arī no uzņēmējdarbības neko nezināju, kur nu vēl no grāmatvedības (atceramies, mēs ražojam labāko grāmatvedības sistēmu Latvijā)).

Apstākļu sakritības rezultātā, pusdienojot kafejnīcā, satiku savu bijušo mākslas skolas skolotāju Vitu un izrādās Ogres Mākslas skolā ir pieejami kursi pieaugušajiem. Domāts darīts – ejot garām, cik ta tā darba ieiet skolā un visu noskaidrot.

Pierakstījos keramikas pulciņā un tikai joka pēc apjautājos vai nav arī gleznošana, nekad neesmu gleznojusi ar eļļas krāsām. O! Izrādās – ir arī gleznošana, pierakstījos arī uz to.

Tā nu sāku gleznot ar eļļu un nedaudz vēlāk tiku arī līdz keramikas nodarbībām.

Ideja par galeriju

Trīs reizes nedēļā esot mākslas skolā, kreatīvā laboratorija, kas bija ierūsējusi un aizputējusi, lēnām sāka griezties un darboties, līdz dzima doma, par tādu kā mākslas galerija atvēršanu, piedāvājot skaistas interjera lietas, par pieejamu cenu.

Visinteresantākais protams ir izdomāt nosaukumu – juridiskais nosaukums galerijai ir DiviPuķe SIA – par Divi Puķe (Two Flower) sauca varonis kādā Terija Pretčeta grāmatā. Divi Puķe ir vienmēr smaidošais, pirmais ceļotājs plakanajā Pasaulē, kuram  pa pēdām sekoja lāde (pilna ar naudu).

Mums vēl ir biedrība “Briedis Bedrē Brikšķināja”, kas organizē 24 stundu kalnu divriteņu sacensības.

Bet kā saukt galeriju? Ierakstot facebook ieceri atvērt galeriju ar nosaukumu “Medūza”, saņēmu neizpratnes pilnus komentārus, kāds sakars medūzai ar Ogri. Tā nu man radās doma, izmantot Ogri un tās ģērboni ar trīs priedēm un tapa nosaukums “Ceturtā priede” ar čiekuru logotipā jeb priedes sākumu ar neizbēgamu dilemmu – kas bija pirmais čiekurs vai priede.

Kāpēc mākslas galerija?

Daudzus gadus, tiekoties ar klientiem, vienmēr pievērsu uzmanību gleznām, kas karājās pie sienām. Dažas izraisīja sajūsmu, citas atstāja vienaldzīgu. Bet visu laiku meklēju savu ideālo gleznu un es tādu atradu – Venēcijā. Iemaldījos kādā galerijā un tur tā bija – mana sapņu glezna. Kā tas beidzās? Ļoti vienkārši, žēl, ka man nav lieku 2500 EUR

Tagad man ir daudz gleznu, daudz. Pilns birojs ar gleznām. Ievācoties  Ogres biroja telpās, pie ieejas ieraudzīju plauktu, kas uzreiz man it kā čukstēja – manī jāliek kaut kas – tirdzniecībai. Nepagāja ne gads, kad plaukts ir pilns un gaida savus pircējus.

Ar mākslas galerijas palīdzību vēlos aicināt cilvēkus labāk iegādāties gleznas un keramikas izstrādājumus, kas ražoti te pat Latvijā, nevis pirkt masveida produkcijas kanvas.

Protams, otrs ir izcel saulītē un gaismā mākslinieku radītos darbus. Jo ierasti tos ierauga tikai tuvākais draugu loks.

Tā nu esiet aicināti Mākslas telpā “Ceturtā priede” – vietā, kur dzimst māksla.